Mans pieredzes stāsts
Kopš sevi atceros - mani vienmēr ir interesējuši pretrunīgie un bieži vien racionāli neizskaidrojamie ar cilvēka veselību un pašsajūtu saistītie jautājumi. Kāpēc daži cilvēki parasti jūtas veseli, bet daži bieži slimo? Kāpēc ir dienas vai periodi, kad ir dabiski būt priecīgam, labā garastāvoklī, enerģiskam un smaidīgam. Bet ir brīži, kad vīrusi “ķeras klāt”, kaut kas neveicas, pārņem dusmas, bezspēcība, un slikto garastāvokli nav iespējams pat apzināties, kur nu vēl kontrolēt.
Lai rastu atbildes uz šiem un citiem ar cilvēka veselību saistītajiem jautājumiem, es studēju medicīnu, psiholoģiju un klasisko dziedniecību.
Jau 1993. gadā studējot un strādājot par medicīnas māsu sapratu, ka mēs, cilvēki, esam “sarežģītas uzbūves bioķīmiskas laboratorijas”, ko ietekmē faktiski viss ko ēdam, dzeram, kā elpojam, kustamies, ko dzirdam, redzam, saožam, atceramies, ko darām. Atbilstoši iegūtajām zināšanām arī dzīvoju - iespējami veselīgi ēdot, vingrojot un darot darbu, kas man ļoti patika. Varētu teikt, ka manā dzīvē viss bija kārtībā. Veselība pašai un tuviniekiem ar katru gadu kļuva stiprāka, ģimenē miers un harmonija, darbā veiksmīga karjera.
2012. gadā pēkšņi dažu stundu laikā nomira mana mamma… Tajā dienā nebiju Latvijā un nekādi šajā situācijā nevarēju iesaistīties, lai palīdzētu. Šoks, vainas apziņa, bailes, dusmas par un uz notikušo…mans prāts nespēja ne aptvert, ne pieņemt to kas bija noticis.
Drīz vien pēc šī notikuma mana imūnā sistēma sabruka kā kāršu namiņš - nosirmoja mati, nolūza zobs, slimības viena pēc otras, saslimu ar vīrusu, urīnpūšļa iekaisumu, “uzpeldēja” hroniskas nieru problēmas, iekoda ērce – saslimu ar Laima slimību, braucot ar skrituļslidām nokritu- guvu traumu - sasitu roku, darbā viss sāka iet “kā pret sienu”, pazuda miegs, raudāju bez redzama iemesla.
Tā nu es nokļuvu to cilvēku rindās, kuri dodas no viena ārsta pie otra, no viena izmeklējuma līdz nākamajam, cerībā atgūt veselību un emocionālu līdzsvaru. Neviens toreiz man nemācēja pateikt, ka tas bija ŠOKS, ko biju piedzīvojusi. Jo šoku klasiskajā medicīnā nav iespējams diagnosticēt un arī ārstēt, protams, nevar.